Par to

Par to, ka laimīgi esam, kad saprotam kas esam kad neskrienam pakaļ un neturam tos kas sen aizgājuši. Kad zinam ar ko rēķināties kad esam vieni ar sevi, kad liekais zudis un klusums ļauj dzirdet sevi. Kad neslīkstam alkās un laicīgās vēlmēs. Vai tad tu esi laimīgs- kas esi? Vai lapiņa ar labojamām lietām vēl stāv pie gultas kā rūgtums nevis vēlme laboties..
Kad beidzam aizmirsties atmiņās un kas kuram pēdējo vārdu teicis, kad vienaldzība pārdzīvota un sajūtu skapis beidzot sakārtots. Un pat ja sagrūs būs labi, jo viss ir izdzīvots.
Patiesībā tukšums ir pārpilnība, kad skumju par daudz un nav neviena ar ko dalīties.
Skumju dziesmu vairāk par pašām skumjām.. izslēgt nevari zaķpastala, uz repeat, kad tava dzīve ar trīsrindu piedziedājumu izdziedāta ..kas gan tu esi ? Kā vērts? Neesi ne rakstnieks ne dziedātājs!