Bezcerība

Kad visa ir par daudz un mirkļi ir mūžības sajūtas ir viss un realitāte kā dzīva tu uzdod jautājumus ar zināmām atbildēm.
Tu izbaudi visu ar vienlīdzīgu baudu viss ir pielīdzināms orgasmam kā patīkamais tā destruktīvi iznīcinošais. Un pēkšņi tu esi režisors savai nāvei. Tu radi perfektu scenāriju un pielāgo ieroci, pamaini personāžus un saki Action!
Tu esi izvēlējies virtuves nazi ar platāko asmeni, leņķis no augšas, lai asmeņa gals maigi kairinātu mugurkaulu. Ātri to nevar darīt lēni ar baudu. Un te parādās dilemma ar 1 pimreizinātāju tu nevari durt un izbaudīt sajūtas tev jābūt upurim. Tu ieliec nazi viņa rokās un viņš veikli iecērt tevī trīs reizes pēdējo atstājot nazi tevī. Tu lēni to velc ārā pa centimetram sajūtot silto sajūtu uz sava vēdera  slīdot lejup. Kompulsīvi krampji pārņem tavu ķermeni un tu to vairs nespēj savaldīt. Bauda ko tu nevari noturēt sevī tā tevi padara slapju. Un tu skaties ar kaisli, ar sāpēm ko nesajūt tavs upuris, ar sajūtām kurām nav dublikātu!
Un tad tu man saki BEIDZ..!