Tuesday, 2 September 2014

Pieaugam?

Mēs laikam pieaugam, kad beidzam raudāt par vecām dziesmām, kas agrāk ko sirds apvidū plosija un uz repīt bez apstājas gāja. Bet tagad kā parasta dziesma, kas pa radio dzirdama skan, kur palicis tas kas mūs tā tur tam klāt un saka turi ciet pat ja sāp. Vārdi kā vārdi skumji un vientuļi meklē mājas tavā sirdī bet kur tiem vieta pēc gadiem, kad sajūtu nelaižam dziļāk kā ausīs. Tā vientuļi šai vakarā pa istabu vandās kā pazaudēta dvēsele ar autora balsi..
Un kaut kas vairs nav kā tad kad to dzirdēju pagaišreiz. Varbūt nodilis pantiņš un visi vārdi iztulkoti, pārtulkoti un tai tulkojumā pazuduši ar savu jēgu un repa jēgu.

Anyway Eminem & MM duets za best! ;)

Labrīt

Ir pus četri, pus pieci vai miljons no rīta.
Es nezinu vai ir rīts, ir saule un karstums, zem segas palicis par karstu. Modinātājs sen atmetis cerības pīkstēt.
Ir agrs rīts! Tukšums kuņģī liek meklēt ceļu uz virtuvi, bet tur brokastis.
Vai ir rīts, vai es kaut ko kavēju? Nē, es jau nokavēju un autobuss aizbrauca bez manis.
Rīti ko plānojam sev ir šādi, bez kaisles tos aizpildīt! Ar to kas tajos ir kā laikapstākļi aiz loga.
Es varētu gulēt uz grīdas ko saule nav sasniegusi vai vnk celties un uzsākt šo dienu.
Nav sms vai citas vēstis uz kurām es gribētu atbildēt, ir karsti un apmnicīgi gulēt te.
Sapņi tik daudz un visi ar sižetu kur atgriezties ne tā kā realitāte ar to kas ir un pārējais ir tavā paša ziņā.