Wednesday, 13 July 2011

uz izmiršanas robežas

Nē, nepietika ar to visu, kas bija pagājušonedēļ, nu nē!!! nu man vajadzēja to nolādēto virzītājspēku, ko vīriešu kopiena par intuīciju dēvē pavērt kā Pandoras lādi! Un tad nu gribas savus jutekļus - kuteļus iebāzt maisā un noslīcināt. Tur nosprāga inteliģence! Nu kā var cilvēki tik akli skriet sienā..pie tam ar tiem mazajiem novirzītajiem IQ rādītājiem, nē es nedomāju tos stulbos ļautiņus, bet tos kuri savu mazo Q ir pārstaipījuši vidējais statistikai pāri un tad vai nu izklaidējas kā 5 gadnieki zīmējoties gar visiem sabiedrības mēdiju stūriem ceļot to kas neceļas, jā tieši to - pašapziņu vai moralizējot citus kuriem jūsu morāle sveša!
Nē, es netaisos kritizēt kādu cilvēku...jo to būtu jādara ar visiem! un visdrīzāk sākot ar tās iniciatīvas aizsācēju - mani! Es esmu sašutusi kā cilvēks var nedomāt par sevi, jo ar gandrīz miršanu šeit ir par maz...stulbais pašnāvniek...neapzināta iznīcība...vai tomēr apzināta sevis degradācija?!

Man pietiks nogalināt liekās smadzeņu šūnas...

Esmu dusmīga /klausos kādu rēcošu noaugušu čuvaku un domāju par Staļinu /


The death of one man is a tragedy. The death of millions is a statistic. 


Ideas are more powerful than guns. We would not let our enemies have guns, why should we let them have ideas. 


Gratitude is a sickness suffered by dogs.