tukšums apēda manu dvēseli un nekur nekur es vairs iet negribu,
ar tevi palikt, pat ja nav nekā ko vairs just
piekususi mana sirds to tiki tiki tuk sist
lietas, kam mājas nav te
palikušas bez kājām, sēž un gozējas
tehnika vairs neiet..sprūst..šie taustiņi starp domu mudžekļiem, bezgalīgajiem jautājumiem maniem
atbildēm kad tintes vairs nav un spēks to rakstīt kā izdzisis
kas notiek ar cilvēkiem kurus tā mīlam?
piespiežam ciešāk un palaižam brīvi..
negaidām atpakaļ, neejam līdzi
sakām, paldies, un ejam brīvi!
