Baltā roze, kas nenovīta..

Esmu atpakaļ tikai pāris stundu, pēc pirmā acu uzmetiena neskaitāmajiem kodumiem, kuru skaitu pat nevēlos īsti zināt, zilumiem plaukstas lielumā un kādu pārīti jaunu pumpu, varu ar prieku paziņot, es to izdarīju, es biju mazais izdzīvotājs, pat ja tas nozīmē ka jau sāku apšaubīt, faktu ka atceros, kas bija miegs xD

Brauciena laikā, domas pārvērtās tēlos, kas spēlēja savas spēles manā galvā, kas bīstami tuvojās realitātes apziņai, kas mani destruktīvi nespēja noturēt pie nekā pozitīvākā kā sarkasms xD

Kaut kur starp rūtainajiem vienradžiem ziemā, kas slidinās no Munameģa ar plēvi un apziņu, ka putni dzird manas domas, bet es viņējo, ļāva man pieņemt vienīgo saprātīgo spriedumu - mans miega deficīts rada pieredzi fantāziju pasaulē vai kaut ko tādu kas ļautu uzrakstīt kārtējo bestselleru.

Aizbraucot atstāju savu skaistuli uz loga, skumji domājot, par tās likteni šeit- skarbajā saules apsēstajā istabā, kur to sagaida mokpilna nāve. Bet atgriežoties tā mani vēl gaidīja, tur pat kur to novietoju, tik pat skaista, cēla un ..un tikai mana ^.^