Sapnis no realitātes

Šodien es sapņoju.
Kad miega maigā elpa mani atlaiž- es viņu jūtu. Acis vēl salipušas un pārāk nogurušas, bet viņš ir te.
Viņa elpa tik rāmi apsedz mani, rokas apsedz manu augumu un sniedz mieru. Viena kustība un viņš sakustas ar mani. Es lēnām izslidinos prom, bet viņš mani satver un piespiež sev klāt. Ne tā, lai mani notvertu! Bet tā lai es negribētu likt viņam celties! Bet viss jau aizsācies..un viņa rokas arvien stiprāk un neatlaidīgāk ķemmē manus matus un es kā kaķēns vēlos murrāt un skūpstīt viņa ķermeni, kas tik saldi smaržo, kā viņš pats ;)*

Idejas par ideālo un eksistenciālo

Kopsakarību interpretēšana un jaunu ideju ģenerēšana, ar niansi uz haosa radīšanu, par pamatu ņemot nihilismu un mazu kabatslakatiņu sarkanās lūpu krāsas vietā. Paveries apkārt ko tu radi! Māksla vairs nav tikai apzīmējums jauninājumam, tas ir viss un viss ir māksla. Rakstnieks ir jebkurš kurš raksta savas idejas, nav jau jābūt prozai, lai mēs to saprastu. Matemātika ir kā loģiska māksla tā jutekliska.

Arī skatiens ir māksla un pavedināšana - grāmata! Nav jārunā par postu, bet jābauda situācija. Līdz mirklim, ko izdzīvot te. Domas ir lai ar tām dalītos nevis tās atstātu kur novārtā.

Ideālās vērtības tiek nostumtas pārāk tālu mūsu vēlmju listē! Kad primārās apmierinātas, sākas bezjēdzīgs gandarījums par savas dzīvības uzturēšanu, nevis vēlme sasniegt ko augstāku. Tad varbūt jāmaina vietā šī hierarhija? Varbūt mūsu mērķi ir pirmie un vienīgie pamati mūsu nākotnei! Varbūt līdzības ko meklējam ir vieglākais ceļš nevis atrisinājums. Un ja tā, cik gadsimtus mēs vēl dzīvosim pēc nepareizas sistēmas?

Vispār es gribēju runāt par attiecībām, bet kaut kā šis nebija tas laiks, lai mainītu savu pamatu ar nākotni vietām.