Es atpakal neieshu
Un nav vardu kas teiktu pretejo
Nav nažu tik asu
Ieročiem tik daudz ložu
Sirdi tukshums
Ar cilvekiem kurus apsedz zeme
Un tu saki pienākums sauc
Man vienalga kuram tu draudesi
Man nav ģimenes kam sapetu
Prombutnes manas
Tu apglabaji manu masu ar sapēm un sajūtu ka par visu tik nauda un un bauda valda
Tu iepļāvi seja kad smējies ka kāds mani mīlet spējis
Mazgadīga mauka tā tu mani dēvēji kad vedi uz mežu lai atstatu.
Tev svēts nav nekas
Bet vel parmest vēlies
Es zaudēju brāli arī tavu drugu
Bet tev tikai pohuj brauc talak
