Vai tu uzticētos cilvēkam, kas visās attiecībās ir krāpis?
Bet ja tās ir bijušas viņa vienīgās attiecības?
Un kas ir krāpt?
Tu pieskaries otram ar pirkstiem, vai tikai domās vairs nespēj atrast vietu esošajam partnerim?
Varbūt tie bija tikai pāris kvēli skūpsti pēc 3 glāzītēm ..varbūt nakts no kuras neko neatceries?
Varbūt tev liekas, ka tava otrā pusīte tevi krāpj? A varbūt pat krāpj..
Varbūt tu esi no tiem trakajiem, kas ir jau nolīguši privātdetektīvu, uzzinājis visas viņas paroles sociālos tīklos un rakta viņai no sveša konta? Varbūt esi centies pārbaudīt viņas uzticību ar savu labāko draugu? Sabarojis spāņu mušiņas un atstājis kompānijā ar svešiem puišiem?
Varbūt tevi kaitina doma, ka kāds uz viņu skatās?
Kā tu vari pateikt, kas ir pieņemami un kas nē, ja neesi bijis šajā lomā?
Kā tu vari kādu mīlēt un 100% uzticēties..
Varbūt ..
Bet varbūt..
Thursday, 6 June 2013
A un B
A: a tu nebaidies, ka viņš tevi krāps?
B: nē
A: bet viņš taču ir krāpis visas savas meitenes
B: varbūt tam bija iemesls
A: tu esi naiva muļķe, ka domā ka ar tevi tas nekad nenotiks
B: es tā nedomāju
A: es tevi nesaprotu
B: esmu bijusi abās pusēs, gan ko krāpj, gan kas krāpj, atšķiras tikai sekas ar kurām mums pēc tam jāsadzīvo. Kad tevi krāpj, tev ir jāpiedod, jānoliek malā pazemojums, vainas un dusmu sajūta un jāpieņem ka ir problēma un kāds ir izvēlējies šo ceļu kā to risināt. Kad pats krāp, tad tev pašam ir jāsadzīvo ar tukšumu ar vainas apziņu, par savu rīcību. Nav jau cilvēks kas tavā vietā to nožēlos, nav arī tā, ka to aizmirst, tas vnk ir kaut kas tāds no kā tu baidies, ka izdarīsi vēl reiz, ka nepiedos, ka viss vairs nebūs tā kā bija.
A: bet tas taču ir nepareizi un slikti!
B: var jau būt..es nezinu
A: tad jau tu to atbalsti!
B: nē, neatbalstu, tā pat kā nenosodu, tā vnk ir.
A: un ko tu darītu, ja viņš tevi krāptu?
B: darītu to pašu.
A: krāptu?
B: jā, liktu izjust abas šīs lomas.
A: kāpēc? tad jau tu nebūsi ne par mantu labāka par viņu!
B: bet es jau arī neesmu. Mēs izvēlamies cilvēkus kā mēs paši un tad cenšamies mainīt viņus, iztēloties, ka visu kontrolējam un ka dzīvojam pasakās. Realitāte ir par skarbu, mūsu prātam, tā atņem vietu kur sapņot.
A: kāds tam sakars ar krāpšanu?
B: vistiešākais. Mēs risinām savas problēmas izvēloties jaunus cilvēkus, lai risinātu savas vecās problēmas. Tikai problēmas nepazūd, tās savairojas starp cilvēkiem.
B: nē
A: bet viņš taču ir krāpis visas savas meitenes
B: varbūt tam bija iemesls
A: tu esi naiva muļķe, ka domā ka ar tevi tas nekad nenotiks
B: es tā nedomāju
A: es tevi nesaprotu
B: esmu bijusi abās pusēs, gan ko krāpj, gan kas krāpj, atšķiras tikai sekas ar kurām mums pēc tam jāsadzīvo. Kad tevi krāpj, tev ir jāpiedod, jānoliek malā pazemojums, vainas un dusmu sajūta un jāpieņem ka ir problēma un kāds ir izvēlējies šo ceļu kā to risināt. Kad pats krāp, tad tev pašam ir jāsadzīvo ar tukšumu ar vainas apziņu, par savu rīcību. Nav jau cilvēks kas tavā vietā to nožēlos, nav arī tā, ka to aizmirst, tas vnk ir kaut kas tāds no kā tu baidies, ka izdarīsi vēl reiz, ka nepiedos, ka viss vairs nebūs tā kā bija.
A: bet tas taču ir nepareizi un slikti!
B: var jau būt..es nezinu
A: tad jau tu to atbalsti!
B: nē, neatbalstu, tā pat kā nenosodu, tā vnk ir.
A: un ko tu darītu, ja viņš tevi krāptu?
B: darītu to pašu.
A: krāptu?
B: jā, liktu izjust abas šīs lomas.
A: kāpēc? tad jau tu nebūsi ne par mantu labāka par viņu!
B: bet es jau arī neesmu. Mēs izvēlamies cilvēkus kā mēs paši un tad cenšamies mainīt viņus, iztēloties, ka visu kontrolējam un ka dzīvojam pasakās. Realitāte ir par skarbu, mūsu prātam, tā atņem vietu kur sapņot.
A: kāds tam sakars ar krāpšanu?
B: vistiešākais. Mēs risinām savas problēmas izvēloties jaunus cilvēkus, lai risinātu savas vecās problēmas. Tikai problēmas nepazūd, tās savairojas starp cilvēkiem.
Subscribe to:
Comments (Atom)