Prieks un vilšanās

Ir 10 minūtes un tad būs jauna diena, nē nav jaunais gads, bet es gaidu. Gaidu tīru lapu ko aizpildīt, jaunus skaitļus ko ierakstīt un beigās saņemt savu nozīmīti par labi padarītu darbu.
Un uz riņķi kā vecu paradumu. Tam nav sākuma un nebůs beigu tā ir cīņa ar tevi pašu kur tu esi uzbrucējs un vielaikus upuris. Kā sevi ēdošs organisms, kas sevi saēd no iekšpuses. Kas dzīvo un mirst ik brīdi no jauna un es gaidu šo nākamo dienu ar prieku un sajūsmu kā mazs bērns ar savu pirmo kleitu spoguļa priekšā!
Ik diena kā spēle un tad beigās kurš kuru bet es gribu vinnēt. Tik ļoti gribu, ka viss pārējais var būt kaut no plastmasas.
Sapņot ar atvērtām acīm - tik neticami. ka es pati neticu sapnim. Es zinu kur tas saplūst ar manu gribu un kur piekāpjas manām alkām. Tu pat nespēj iedomāties kas!