Sekundes ievilkās, apreibinoša sajūtu disfunkcionalitāte, bet prāts gluži kā izsalcis zvērs meklē upuri savam izsalkumam. Tur nu tās bija, pašas rūpīgāk glabātās atmiņas, tās kuras tika radītas, lai aizmirstu mirkli pirms mirkļa. Un viss, kas licies ikdiena vairs tāda nav, jo apziņa ir atkodusi zemapziņas smalko dzīvošanas sistēmu, kura kalpoja kā publiskā tualete tam ko uzņēmām, lai dzīvotu, nevis uzņēmām dzīvošanas pēc, jo varējām!
Tas nesniedz atbildi kāpēc, tieši tagad! Tas pazūd starp jautājumiem, bet ko nevar izsijāt ar atbildēm!
Un nu vairs nav kā agrāk, tagad tu cīnies viens, tagad tu cīnies ar dzīvību un savu ieprogrammēto nāvi...determinētie lielumi un mainīgā x lomā iejūties pats.
Kas notiks tālāk, noteiks apstākļu sakarību kombinatorika un varbūtību teorija, ja nu tomēr?!
