Un es aizvēru acis un iekritu. Iekritu tik dziļi, ka nepamaniju kur beidzas gulta un sākas cita dimensija.
Sajūtas kļūst svešas, kad aizver acis. Ne vienmēr tu esi tu, kad to saproti.
Pieturies pie sienas, kad netici pasaulei kas apkārt. Ielien dziļi segā bet izrāpies no sevis - tu vari noslīgt.
Tik dīvaini ir domāt par diviem. Domāt kā runāt un domāt ko just un tad sajust.
Vārdi atgriež realitātē un mirklis kas bija mūžība pagāja garām.
Vai ar tevi viss kārtībā? Jā..
Aizver acis un .. es tevi gribu!
Nosūkāt katru tavu kvadrāt centimetru uz ādas.
Atkal un atkal skatīties kā tu beidz, bet nebeidz.. katra tava kustība atgādina mani un es zinu cik tev ir labi! Tavas elsas nav skaņas tās ir bauda acīm ko uztver ausis.
Viss ir sapnis, jo ir nakts.
Kaimiņi cenšas iemigt bet man gribas histēriski smieties par papīra sienu skaņas caurlaidību. Ak dievs un tad tu paņem spilvenu un centies to iebāzt manā mutē, bet sāc smieties no tā kā es turpinu smieties.
Tu esi smējies no tā, kā tu izklausies smejoties un tad kad to saproti sāc smieties vēl skaļāk?
Es domāju viņš neaizmiga!
Tu esi kādreiz bijis uz toleti? Nē ne tā kā es..tas bija piedzīvojums, nē pārdzīvojums! Tur bija viss un tik daudz kas jauns. Es gribēju to ierakstīt fb, bet viņi mani nesaprastu un kapec lai?!
Vēl ir spogulis, tas ir kā vertikāli svari, tu zini ko tas rādīs pirms paskaties un ar riebumu aizgriezies.
No comments:
Post a Comment