Daudz

Cik gan daudz laika cilvēks nepavada dusmās un savtīgā egoismā nīstot un ciešot par tukšām lietām it kā neprazdams atrast neko pilnveidojošāku ar ko piebāzt savu brīvo laiku!
Nejau sāpēs un ciešanās mūs kāds nolemj, bet gan mēs nolemjam tajās dzīvot un palikt. Ikdienas prieks - hobijs.
Cik neloģiski un reizē tik haotiski mēs dzīvojam! Kā iet katru dienu uz bērēm un sērot ka kāds nomiris. Ticam mistiskiem stāstiem žurnālos un skrienam pakaļ lietām, kas mums nevajadzīgas un tukšas, bet vajadzīgas pēc skata un vienas irdošas vēlmes. Pielāgojam sevi, modificējam un taisam ekstrēmās pārvērtības visas valsts priekšā. Un kam tev vajag E krūšu izmēru, bet figūru uz knapiem 50 kg? Vai supermodeli sev blakus par kura orientāciju varēsi līdz vecumdienām šaubīties. Bet tik smuku...ka jāatskatās uz katru garkājainu garāmgājēju vai tā kuce neatskatīsies! Katru nakti jāpārbauda viņa sarakstes sociālajos tīklos un no mājas tikai ar siksniņu ap kaklu īsā pavadiņā citādāk vēl atradīs kādu labāku :) Starp šo apsēstību un pozitīvu rezultātu ir kanjons nevis izrakta bedre. Tā nav pašuzupurēšanās tas ir egoisms! Nemainīt sevi, bet mainīt otru un par ko gan..par mājdzīvnieku kam atļauto frāžu saraksts no tavas vārdnīcas ņemts? Un ja ne citādi tad salauzt tik ļoti ka nekur citur un ne par ko citu tev nebūs būt!

Greizsirdība ir mājsaimnieču izklaide! Kad laika par daudz un veselība pārāk laba.