Zemesriekstu atmiņas

Agrāk tas bija retums, ta teikt mazs brīnums, ko nogaršoju reizi gadā. Nebija nozimes tā svaram, ražotajam kur nu vel kaloriju daudzumam uz iepakojuma. Tas parādijās un pazuda manās plaukstās. Tā garša savaldzinaja katru manu garšas kārpiņu un nakamajā rītā pameta kā tādu ielas meitu.
Un tagad kad zemesriekstu sviests jau ieputejis starp citam lietam. Kad tā vērtība ir tik liela cik aizkavējies acu skatiens tai pārslīd pāri. Kad cena nav izmērāma naudā bet sajūtās. Tur nu tu stavi...jau menesi pāri un gaidi savu deriguma termiņu kas apelēs pie tavas sirdsapziņas. Un garša...tā garšo pēc taukiem un kalorijām. Kuras tevi sagaidis no rīta kā paģiras.