Šodien es sapņoju.
Kad miega maigā elpa mani atlaiž- es viņu jūtu. Acis vēl salipušas un pārāk nogurušas, bet viņš ir te.
Viņa elpa tik rāmi apsedz mani, rokas apsedz manu augumu un sniedz mieru. Viena kustība un viņš sakustas ar mani. Es lēnām izslidinos prom, bet viņš mani satver un piespiež sev klāt. Ne tā, lai mani notvertu! Bet tā lai es negribētu likt viņam celties! Bet viss jau aizsācies..un viņa rokas arvien stiprāk un neatlaidīgāk ķemmē manus matus un es kā kaķēns vēlos murrāt un skūpstīt viņa ķermeni, kas tik saldi smaržo, kā viņš pats ;)*
No comments:
Post a Comment