Noskaņojums: ar lielām zilām acīm un cerību pilnām asarām acīs ..

mēs katrs pārdzīvojam citādi, vieni raudās līdz nepaliks sauss pat virtuves dvielis, citi aizmirsīsies ikdienišķās lietās, un paliks vienaldzīgi pat visbriesmīgākai traģēdijai.

Es..es...kaut kur pa starpu no abiem, kaut kur un tik bieži nekur.
Tik maz vajag lai dzīvotu, tikai vienu sapni..tik nereālu, ka sirds ietrīcēsies kad to kāds pieminēs, acis novērsīsies un tu apmulsīsi, jo kāds to atklājis, tavu mazo sapnīti...tavu visnereālāko fantāziju, kaut ko par ko sapņot nedrīkst..jo ja kāds pateiks skaļi...ja kāds pasmiesies...sirdi sažņaugs tik stipri, ka asaras birs un vairs nebūs pie kā pieķerties...

Gribu apķert sevi un noticēt, ka viss būs labi, sākums ir sarežģīts...beigas skumjas, bet tas kas pa vidu ir tā visa vērts ..