Vai tas ir tad, kad tu pasaki, ka viss beidzies? Vai tad kad saproti, ka pēdējā nagla attiecību zārkā ir iedzīta?
Varbūt tad, kad saproti, ka ar mīlestību nepietiek, lai izveidotu nākotni...ko saukt par mums?!
un kāpēc attiecības ir tik divkosīgas, kāpēc starp draugiem tiek piedots gandrīz viss?!! Bet tad, kad atrodi to īsto, to ar kuru vēlētos pavadīt visu dzīvi tad lūk ir kaut kādi ideāli, kam otram ir jāatbilst un bez tiem nekā lūk nesanāks...Draugiem nav jābūt ideāliem. tiem ir jāapmierina tikai pašas vienkāršākās cilvēciskās vajadzības: iejūtība, spēja uzdrošināties pateikt savu viedokli, un sajūta ka neesi vienaldzīgs!
Tad kāpēc...ar viņu nesanak..kapēc viņam jābūt...tik nolāpīti ideālam?
Pasaku tēls no mūsu sapņu zemes! Ilūzijas kur dzīvo muļķa sievietes. Un es viņu ienīstu, par to, ka es sevi pie tām pieskaitu!
No comments:
Post a Comment