Es nezinu kā beigt lietas, kas nekad nesākas, es nezinu kas esmu kad aizmirstu zemi zem kājām, kad ieskatos tev acīs, bet nesaprotu ko redzu.. Kad vēlos to ko nesniedz neviena cits tāpēc! Tik izbojāts grims un tavi pirksti ieslīd manos matos.. Un mans ķermenis kūst ..To aiznes izdedzis cigarešu gals uz grīdas, auksts trieciens pret sienu un esmu tava! Zvans. neapstajies.. nesaki .. paliec.. es gribu vēl šonakt.. daļu tevis.
Piedod, ka neesmu plāksteris..spogulis salūzis un izdalītas lauskas starp to ko es redzu un kas esi..
Nezvani, neraksti aizmirsti un piedod sev, ka tas ir vakardienas glāsts, ko vēlies sajust vēl..
No comments:
Post a Comment