Tabletīšu meitene

Kafija, guaranas tabletes, miega deficīts un citi stimulanti, anti miegatori kā gribētu tos saukt.
Agrāk patika pahihināt par kādu draugu, kurš mācījās caurām naktīm un diennaktī vidēji 3-4 h gulēja, viņš vienmēr likās nedaudz zombēts, tai stāvoklī kādā bija, nedaudz paranoisks un tāds kā nedaudz izrauts no realitātes. Patiesībā viss par ko smejamies reiz nāk atpakaļ, sauciet to par karmu, vai maitības likumu, bet tā līdz šim ir sanācis. Tagad esmu šai situācijā pati.. brīziem nesaprotu esmu pamodsies vai vēl sapņoju, zinu vai vnk izliekos, ka zinu, mistiska neklātienes sajūta, esmu te, šeit tikai pa pusei, it kā daļa manis kaut kur izplatījumā planētu, domas lidotu tik pat reāli kā cilvēki blakām dzīvotu. Aizverot acis liekas, ka nespēšu tās vairs atvērt, tik ļoti gribas gulēt, bet tas vairs nav tik vnk kā sākumā liekas - izgulēties! Varu izgulēties uz nedēļu stundas 15 vienā pozā, pamosties tā it kā pirms mirkļa būtu aizgājusi gulēt, realitātes melnais caurums kurš slēpjas aiz plakstiņiem. Patiesībā sāku jau pierast pie aukstuma, dīvainās apetītes, miegam kas atgādina atvadu skūpstu...
Viss liekas tik notrulināts, sajūtas griežamas kā torte pa gabaliņam, bet nebaudāmas kā biezpiena sieriņi.


Kur es esmu? Kas tu esi un ko tu dari manā galvā?
Cik jocīgi liekas uzdot to sev zinot, ka atbildes nebūs!
Nebūs atbildes, jo atbildes nekad nav lemtas ..
Jautājums ir vienīgā atbilde, kas izsaka vairāk kā esi gatavs un mazāk lai sagremotu!