"This world is rotting"- kā to reiz teica kādā animē.
Puvusi un pūst tālāk, mēs visi tās daļas,
Tās vainas, kas mūsos iesēta - lai iznīktu,
Ķermeņa smagums, lai par augsni kam labākam taptu,
Bet mēs vēl pretojamies!
Mūsu dabā nav padoties!
Cīņa starp sevi un dabu!
Jūtu kalpi, nekas cēls,
Nedaudz sekls un bišku muļķīgs..kas?
Degradētā morāle ieslēdzas
Un mēs mutanti, kropļi tik smejam -
Piektdiena pienākusi!
Pienācis laiks iznīcināt saprāta šūnas,
Deformēt dzimumšūnas un cerēt!!!
Es Jūs, lūdzu, ceriet, ka nekļūsies par jaunas dzīvības slepkavām.
Es esmu pret šo dzīvības formu, kuras morāle kopā ar tās ķermeni kļūst kropla.
Pārspīlēti?
Mēs izmirstam...lēni, lai netraumētu mūsu vajo pašapziņu!
Mēs esam ļaunākās slimības upuri - radības kronis tam vārdā!
Slimi, mēs visi tādi esam..
Izvēle ir izdarīta.
Mirt vai dzīvot vairs nav jautājums!
Jautājums ir kļuvis par atbildi - pats sev
Tie laiki, kad pastāvēja skaistums...tu nepiedzīvoji!
No comments:
Post a Comment