Kas tālāk?

Kaut kur pa vidu starp to ko es saprotu un to ko vajadzētu. 

Plāns, vai izpildīts?

Vai vispār bija plāns? 

Skaitīt, tu skaiti es klausīšos ..paliksim pie divi, jo katram no mums pa vienam, ko kopā likt un atņemt, varbūt rīt.. vairs nebūs vārdi, kuri iesprūduši starp drīkst un nevajadzētu. 

Vai saproti? 

Cik pareizi ir rīkoties, pakļauties un skriet, kad starts vēl nav redzams, bet finišs... kam mums tas? Mūsu prāts izspēlē spēli - ne mēs! 

Kas šeit mētā kauliņus?

Es varētu teikt es, bet apzināties rītdienu starp varbūtību teorijas un sajūtu glazūru ir grūti... Un tomēr, kas izsaka lēmumu, ja ne mēs?

Just... kāpēc?
Vai pienākums ir sajust, salikt visu skaisti, sekot protokolam un apliet puķītes ar 18 grādos nostāvinātu krāna ūdeni?
Jo citādāk, lūk, tās novītīs... un ja nu nenovīst? 
Kad ir par daudz? 
Kur ir robeža, kas nosaka morāli, kur tā - kas ar to spēlē paslēpes? 
Kāpēc jautājumi prasa atbildi ar jautājumu, bet atbilde nesniedz atbildi? 
Pierādījumi, fakti...un cita draza...amorāli izteikumi par morāles normām...bezatbildīga sistēma.. un jūs mani nosodāt? Jūs, tieši jūs, mazie hormonu baciļi, aplipināt šo pasauli ar to ar kā mēs dzīvojam un kāpēc kā jukuši skrienam sienā, lai saņemtu atbildi.. Kas tālāk? 
Dzīvot, karot, mīlēt ...