Atslēdziņa

Pa sapņu takām izstaigātām,

Visām peļķēm izbradātām,

basām kājām, 

sārtiem vaigiem,

cerība man pretī stāv!

Sniedz man roku 

apkampt vēlas..

otrā pusē tumsa valda 

aukstums, naids un meli žņaudz...

Sirds, kas vienam pukstēt prot, 

nezin ceļa atpakaļ,

neprot iet - pat ja sniedzas..

Ko tai darīt?

Pukstēt?!

Liec tai pukstēt!

Ceļu rādīt,

tur kur mīt tās atslēdznieks...